Arī āboli mēdz nebūt diētiski: Resnais Runcis «Apple»

Ja nodokļu izvairīšanās praksei varētu viegli izsekot un tā būtu tikpat viegli izskaidrojama, problēmas apmēri visticamāk būtu daudz mazāki. Varbūt Resno Runču mahinācijas ir vieglāk saprast, paliekot zem lupas konkrētu piemēru. Piedāvājam tehnoloģiju gigantu «Apple», kurš, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas pilnā apmērā, ir pielietojis daudzus paņēmienus no Resno Runču Nodokļu Nelietību rokasgrāmatas.

Nodokļu paradīze ES - Īrija

Šajā blogā esam daudz rakstījuši par nodokļu paradīzēm – valstīm, uz kurām lielie uzņēmumi novirza savus ienākumus, jo tām ir zemāka vai pat nulles procentu nodokļu likme. ASV uzņēmums «Apple» jau gadiem darbojas, izmantojot savas filiāles Īrijā, kur uzņēmumu nodokļu nodokļu likme ir 12,5% - zemākā likme Eiropas Savienībā.

Peļņas un nodokļu sadale starp valstīm

Tomēr nodokļu paradīzes ne vienmēr ir visu problēmu sāls - «Apple» ir vienojusies ar Īrijas varas iestādēm par vēl daudz zemāku nodokļu likmi - zem 2% no viņu kopējās peļņas. Šāda vienošanās panākta, balstoties uz «Apple» apgalvojumu, ka ar nodokļiem vajadzētu aplikt tikai to daļu peļņas, kas gūta Īrijā. Tomēr ASV, uzņēmuma galvenās mītnes valsts, savas likumdošanas ietvaros neredz iespēju aplikt ar nodokļiem "pāri palikušo", Īrijai piesaistīto peļņu, līdz ar to liela daļa no tās netiek ar nodokli aplikta vispār.

Šeit iezīmējas vēl viens robs kopējā nodokļu tīklā - valsts pilnvaras aplikt ar nodokļiem starptautiskus uzņēmumus. Tā kā uzņēmums darbojas vairākās valstīs, tam ir nozīmīgi netikt pakļautam dubultai nodokļu maksai par vienu un to pašu peļņu, taču, izvairoties no šādas prakses, nereti uzņēmums netiek aplikts ar nodokli abās valstīs, kurās tas darbojas.

Sarežģīta un valstīm nepiesaistīta uzņēmuma iekšējā struktūra

Īrijā reģistrētajam «Apple» mātes uzņēmumam nav darbinieku un tas oficiāli neveic nekādas darbības, kā arī nenorāda nodokļu piederību nevienai valstij, lai arī caur to plūst diezgan ievērojama naudas plūsma, kas netiek aplikta ar nodokli arī ASV. Divi no četriem meitas uzņēmumiem Īrijā arī nenorāda piederību kādai valstij. Atlikušie divi maksā par savu darbību Īrijai nodokļos jau minētos 2% no kopējās peļņas.

Šis ir tikai viens piemērs, kā veidotas konkrētas Resno Runču mahinācijas - katra uzņēmuma stāsts visbiežāk ir citādāks. Resnie Runči var uzsvērt, ka ir tikai loģiski, ka uzņēmums vēlas pēc iespējas efektīvāk pārvaldīt savas finanses - tehniski viss ir likumīgi.

Tieši tāpēc uzmanība jāvērš ne tikai uz situācijas izmantotājiem, bet arī uz problēmām pasaules valstu nodokļu sistēmās, kuras pieļauj šādu situāciju rašanos - valsts nodokļu likumi, kas nav saskaņoti ārpus tās robežām, novecojuši starptautiskie standarti, kas neņem vērā mainīgo pasaules ekonomikas vidi un ļoti liels informācijas trūkums par starptautisko korporāciju darbību.  

Plašāk par «Apple» nodokļu izvairīšanos lasiet pētījumā "Rich corporations, poor societies: The financialisation of Apple".

Tuvāk ar citiem Resnajiem Runčiem vari iepazīties arī šajos ērti lasāmajos pētījumos: