Esam daudz stāstījuši par Resno Runču problēmu, bet kā ar risinājumiem? Vai tik tiešām nekas netiek darīts, lai to novērstu?

Kā līdz šim lielākais un pirmais solis pasaules līmenī, kas sperts ceļā uz korpurāciju nodokļu izvairīšanās problēmas risinājumu, ir OECD veidotais BEPS action plan jeb Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas prakšu novēršanas plāns. 

Tā izveide sākās 2012. gadā kā G20 valstu pasūtīta situācijas analīze Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijai (OECD). 2013. gadā publicētie rezultāti atklāja problēmas grandiozos apmērus un aicināja uz plāna izveidi tās ierobežošanai un, iespējams, pat novēršanai.

Šī gada vasarā tika prezentēts plāna gala ziņojums, kurā identificētas 15 atsevišķas darbības, kuras vēlams īstenot katrā valstī un to starpā, lai veicinātu nodokļu izvairīšanās novēršanu. To vidū ir transfertcenu noteikšana, hibrīd instrumentu izmantošana un citas (sīkāk skat. norādītajā linkā). To ieviešanu plānots sākt realizēt 2016. gadā, kas sakrīt ar iecerēto Latvijas pievienošanos OECD valstu grupai. Finanšu Ministrija komentējusi, ka par šī plāna radīto reālo ietekmi uz Latvijas uzņēmējiem pagaidām nav iespējams spriest, jo vēl nav izvērtēts, kuri punkti valsts līmenī tiks realizēti un kuri, nē. 

Kritika

Lai arī eksperti atzīst, ka BESPS action plan uzskatāms par ievērojamu sasniegumu, jo ir pirmais mēģinājums problēmu risināt globālā līmenī, tomēr tajā identificējama virkne trūkumu, kas visticamāk neļaus sasniegt optimālus rezultātus un efektīvi cīnīties ar galvenajiem problēmas cēloņiem. 

Kā galvenās nepilnības tiek minētas nepietiekamas korporatīvās caurredzamības nodrošināšana, attīstības valstu neiekļaušana plāna izstrādē, kas novedis pie vienpusēju risinājumu izveides un plāna “ieteikumu” raksturs, kas kavē tā ieviešanu pilnā apmērā visās valstīs, līdz ar to kavējot arī tā efektivitāti.

Pilnu BEPS report 2013 lasi šeit.

Pilnu BEPS final report 2015 - iecerēto darbību uzskaitījums un apraksts -  lasi šeit.

Ja nodokļu izvairīšanās praksei varētu viegli izsekot un tā būtu tikpat viegli izskaidrojama, problēmas apmēri visticamāk būtu daudz mazāki. Varbūt Resno Runču mahinācijas ir vieglāk saprast, paliekot zem lupas konkrētu piemēru. Piedāvājam tehnoloģiju gigantu «Apple», kurš, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas pilnā apmērā, ir pielietojis daudzus paņēmienus no Resno Runču Nodokļu Nelietību rokasgrāmatas.

Nodokļu paradīze ES - Īrija

Šajā blogā esam daudz rakstījuši par nodokļu paradīzēm – valstīm, uz kurām lielie uzņēmumi novirza savus ienākumus, jo tām ir zemāka vai pat nulles procentu nodokļu likme. ASV uzņēmums «Apple» jau gadiem darbojas, izmantojot savas filiāles Īrijā, kur uzņēmumu nodokļu nodokļu likme ir 12,5% - zemākā likme Eiropas Savienībā.

Peļņas un nodokļu sadale starp valstīm

Tomēr nodokļu paradīzes ne vienmēr ir visu problēmu sāls - «Apple» ir vienojusies ar Īrijas varas iestādēm par vēl daudz zemāku nodokļu likmi - zem 2% no viņu kopējās peļņas. Šāda vienošanās panākta, balstoties uz «Apple» apgalvojumu, ka ar nodokļiem vajadzētu aplikt tikai to daļu peļņas, kas gūta Īrijā. Tomēr ASV, uzņēmuma galvenās mītnes valsts, savas likumdošanas ietvaros neredz iespēju aplikt ar nodokļiem "pāri palikušo", Īrijai piesaistīto peļņu, līdz ar to liela daļa no tās netiek ar nodokli aplikta vispār.

Šeit iezīmējas vēl viens robs kopējā nodokļu tīklā - valsts pilnvaras aplikt ar nodokļiem starptautiskus uzņēmumus. Tā kā uzņēmums darbojas vairākās valstīs, tam ir nozīmīgi netikt pakļautam dubultai nodokļu maksai par vienu un to pašu peļņu, taču, izvairoties no šādas prakses, nereti uzņēmums netiek aplikts ar nodokli abās valstīs, kurās tas darbojas.

Sarežģīta un valstīm nepiesaistīta uzņēmuma iekšējā struktūra

Īrijā reģistrētajam «Apple» mātes uzņēmumam nav darbinieku un tas oficiāli neveic nekādas darbības, kā arī nenorāda nodokļu piederību nevienai valstij, lai arī caur to plūst diezgan ievērojama naudas plūsma, kas netiek aplikta ar nodokli arī ASV. Divi no četriem meitas uzņēmumiem Īrijā arī nenorāda piederību kādai valstij. Atlikušie divi maksā par savu darbību Īrijai nodokļos jau minētos 2% no kopējās peļņas.

Šis ir tikai viens piemērs, kā veidotas konkrētas Resno Runču mahinācijas - katra uzņēmuma stāsts visbiežāk ir citādāks. Resnie Runči var uzsvērt, ka ir tikai loģiski, ka uzņēmums vēlas pēc iespējas efektīvāk pārvaldīt savas finanses - tehniski viss ir likumīgi.

Tieši tāpēc uzmanība jāvērš ne tikai uz situācijas izmantotājiem, bet arī uz problēmām pasaules valstu nodokļu sistēmās, kuras pieļauj šādu situāciju rašanos - valsts nodokļu likumi, kas nav saskaņoti ārpus tās robežām, novecojuši starptautiskie standarti, kas neņem vērā mainīgo pasaules ekonomikas vidi un ļoti liels informācijas trūkums par starptautisko korporāciju darbību.  

Plašāk par «Apple» nodokļu izvairīšanos lasiet pētījumā "Rich corporations, poor societies: The financialisation of Apple".

Tuvāk ar citiem Resnajiem Runčiem vari iepazīties arī šajos ērti lasāmajos pētījumos:

Turpinam iepazīt Resno Runci, satiekot arī jaunus tēlus viņa dzīves gaitās. Un sekojam Runcim pa pēdām uz Nodokļu paradīzi...

Pieci raksti, kas palīdzēs izprast problēmas nozīmību globālā kontekstā, apskatot piemērus gan Āfrikā, gan Eiropā, kā arī tieši Latvijā.

Sveiks, Walmart! Tu esi pasaules lielākais uzņēmums:

Ir pienācis laiks samaksāt savu daļu nodokļu

“American for Tax Fairness” publicētais ziņojums un “United Food & Commercial Workers International Union publicētas pētījums atklājis, ka Walmart izveidojuši ļoti plašu 78 meitasuzņēmumu un filiāļu loku 15 dažādas Nodokļu Paradīzes valstīs, kas visticamāk tiek darīts, lai samazinātu ārvalstu piešķirtos mazumtirdzniecības darbības nodokļus, kā arī, lai izvairītos no ASV nodokļa par ieņēmumiem, kas gūti no šiem ieņēmumiem. Ar detalizētāku ziņojuma un pētījuma izklāstu iespējams iepazīties šeit, spiežot uz bildes

Latvijas ekonomikas dienasgrāmata: Latvija kļūst par Nodokļu Paradīzi Igauņiem

Mikrouzņēmumu nodoklis, kas Latvijā ir ieviests kopš 2010. gada piesaista gan vietējo iedzīvotāju uzmanību, gan arī kaimiņu Igauņu uzmanību. Patiesībā pat vairāki mazie un vidējie uzņēmumi no Igaunijas ir saņēmuši piedāvājumu pārreģistrēts savu biznesu Latvijā. Saprotams, ka šādu piedāvājumu daudzi no viņiem ir gatavi izmantot. Kas ir šie ieguvumi no šādas darbības un ko tas sniegtu gan pašiem uzņēmumiem, gan Latvijai, vairāk lasi, spiežot uz bildes

Uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir Āfrikas lielākais finanšu sistēmas posts

“The High Level Panel on Illicit Financial Flows” ir ANO finansēta grupa, kura pašlaik atrodas izstrādes procesā. Grupas galvenais mērķis ir izstrādāt praktiskus ieteikumus, lai izbeigtu un Āfrikai tik ļoti nepieciešamā kapitāla izplūšanu no valsts, novēršot tiešu korupciju, noziedzīgu darbību, kā arī starptautisko uzņēmumu apzinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Vairāk par situāciju Āfrikā un kas īsti ir šī ANO finansētā grupa, nospied uz bildes un lasi vairāk

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir globāla problēma, kas ietekmē mūs visus

Āfrikas dabas resursi ir veicinājuši straujāko ekonomisko izaugsmi pēdējās desmitgades laikā, taču lielākā daļa Āfrikas iedzīvotāju joprojām nav piedzīvojuši nekādas dzīves apstākļu izmaiņas. Daudzās valstīs dabas radītie ieņēmumi tikai vēl vairāk palielina plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Šeit gan liela nozīme ir politiskajiem spēkiem, kuru rokās ir ietekme un spēja ieviest izmaiņas. Taču atbildība jāuzņemas būtu gan valdībai, gan Āfrikas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kas tur darbojas, kā arī nodokļu maksātājiem. Par to, kā G8 valstis spētu ieviest izmaiņas šajā situācijā, kas patiesībā notiek un kāda ietekme ir katram jautājumam, tālāk lasi šeit, spiežot uz bildes